LATVIJAS SVARCELŠANAS FEDERĀCIJA
FEDERĀCIJA | Svarcelšanas vēsture
Vēsture
Svarcelšana Latvijas teritorijā sāka attīstīties 19. gs. beigās (pirmais svarcelšanas pulciņš tika dibināts 1889. gadā Rīgā).
1894. gadā tika nodibināts Rīgas atlētu klubs. 1905. gadā tika organizētas pirmās Baltijas meistarsacīkstes. Sākot ar 1907. gadu, Baltijas meistarsacīkstes notika regulāri. 1912. gadā Rīgas meistarsacīkstēs svarcelšanā uzvarēja Jānis Krauze. 1913. gadā J. Krauze sasniedza savu pirmo pasaules rekordu grūšanā ar labo roku (113,2 kg).
1914. gadā Latvijas svarcēlāji bija vieni no spēcīgākajiem Eiropā. Latviešiem piederēja seši pasaules rekordi. Pirmās Latvijas svarcelšanas meistarsacīkstes neatkarīgā valstī notika Vispārējos sporta svētkos 1920. gadā. 1922. gadā pasaules meistarsacīkstēs Tallinā Latvijas svarcēlāji komandu vērtējumā ierindojās otrajā vietā. 1921. gadā nolūkā veicināt svarcelšanu Latvijā tika nodibināta Latvijas Svarcelšanas savienība. Līdzās valsts meistarsacīkstēm nozīmīgas bija regulārās sacīkstes ar Igaunijas atlētiem.
1993. gadā pirmās sacensības Daugavpilī
1926., 1931., 1933., 1935., 1940. gadā Rīgā notika svarcelšanas sacīkstes starp Latvijas svara cēlājiem un Igaunijas atlētiem.
02.04.1939. Rīgā notika četru valstu sacensības svarcelšanā. Pirmo vietu izcīnīja Zviedrijas komanda, otro un trešo dalīja Latvija un Somija, ceturtajā vietā palika Dānija.
Arī padomju okupācijas laikā epizodiski tika rīkotas sacensības ar ārvalstu svarcēlāju piedalīšanos, taču nozīmīgākās sacīkstes bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) čempionāti. Iedalījums svara kategorijās un svara kategoriju skaits mainījās. 1993. gadā esošās desmit svara kategorijas tika nomainītas pret jaunām desmit svara kategorijām (54, 59, 64, 70, 76, 83, 91, 99, 108, +108 kg). Kopš 1998. gada Latvijas meistarsacīkstes notiek astoņās svara kategorijās (56, 62, 69, 77, 85, 94, 105, +105 kg). 1957. gadā Rīgā tika organizētas sacensības starp Latvijas un Somijas svarcelšanas komandām. 1959. gadā Rīgā notika sacensības starp Latviju un Ungāriju. 1965. gadā Rīgā notika Latvijas, Lietuvas,
Viktors Ščerbatihs Latvijas čempionātā. Dobele, 1997. gads.
Fotogrāfs Māris Millers.
Aleksandrs Žerebkovs (no kreisās) un Raimonds Bergmanis. Rīga, 1997. gads.
Fotogrāfs Māris Millers.
1993. gadā pirmās sacensības Daugavpilī
1926., 1931., 1933., 1935., 1940. gadā Rīgā notika svarcelšanas sacīkstes starp Latvijas svara cēlājiem un Igaunijas atlētiem.
02.04.1939. Rīgā notika četru valstu sacensības svarcelšanā. Pirmo vietu izcīnīja Zviedrijas komanda, otro un trešo dalīja Latvija un Somija, ceturtajā vietā palika Dānija.
Arī padomju okupācijas laikā epizodiski tika rīkotas sacensības ar ārvalstu svarcēlāju piedalīšanos, taču nozīmīgākās sacīkstes bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) čempionāti. Iedalījums svara kategorijās un svara kategoriju skaits mainījās. 1993. gadā esošās desmit svara kategorijas tika nomainītas pret jaunām desmit svara kategorijām (54, 59, 64, 70, 76, 83, 91, 99, 108, +108 kg). Kopš 1998. gada Latvijas meistarsacīkstes notiek astoņās svara kategorijās (56, 62, 69, 77, 85, 94, 105, +105 kg). 1957. gadā Rīgā tika organizētas sacensības starp Latvijas un Somijas svarcelšanas komandām. 1959. gadā Rīgā notika sacensības starp Latviju un Ungāriju. 1965. gadā Rīgā notika Latvijas, Lietuvas,
Svara kategorijas
No 1945. gada republikas meistarsacīkstes svarcelšanā tika organizētas sešās svara kategorijās (56, 60, 67, 75, 82,5, +82,5 kg). 1950. gadā svarcelšanas sportistu skaits Latvijā masveidā pieauga. Republikas meistarsacīkstēs piedalījās 107 sportisti. No 1951. gada Latvijā sacensības svarcelšanā tika organizētas jau septiņās svara kategorijās (56, 60, 67,5, 75, 82,5, 90, +90 kg). No 1961. gada svara kategoriju skaits tika palielināts līdz deviņām (52, 56, 60, 67,5, 75, 82,5, 90, 110, +110 kg). 1962.‒1968. gadā bija deviņas svara kategorijas, bet pēdējās divas tika nomainītas pret 102,5 kg un +102,5 kg. 1969.‒1971. gadā notika kārtējā svara kategoriju maiņa un svarcelšanas sacensības tika organizētas deviņās svara kategorijās (52, 56, 60, 67,5, 75, 82,5, 90, 110, +110 kg). Kopš 1972. gada republikas meistarsacīkstēs svarcelšanā notiek divcīņa (raušana, grūšana) desmit svara kategorijās (52, 56, 60, 67,5, 75, 82,5, 90, 100, 110, +110 kg). Sievietēm Latvijas čempionāti notiek kopš 1999. gada septiņās svara kategorijās (48, 53, 58, 63, 69, 75, +75 kg), bet kopš 2017. gada sacensības notiek astoņās svara kategorijās (48, 53, 58, 63, 69, 75, 90, +90 kg).
Nozīmīgākās sacensību vietas
Latvijā svarcelšana visaktīvāk attīstās Dobelē, Ventspilī, Ogrē, Daugavpilī, Saldū, Ludzā, Balvos, Tukumā, Valmierā, Rīgā. Šajās pilsētas notiek Latvijas un starptautiska mēroga meistarsacīkstes.
Viktors Ščerbatihs ar sudraba medaļu Atēnu olimpiskajās spēlēs. 2004. gads.
Fotogrāfs Ilmārs Znotiņš. Avots: Latvijas Olimpiskā komiteja.
Raimonds Bergmanis olimpiskajās spēlēs.
Sidneja, 2000. gads.
Fotogrāfs Armands Puče. Avots: Latvijas Olimpiskā komiteja.
Rebeka Koha Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. 2016. gads.
Fotogrāfs Ilmārs Znotiņš. Avots: Latvijas Olimpiskā komiteja.